Digitālās higiēnas prakse un prasmju trūkums Pašreizējās situācijas ziņojums

Partneru veiktās analīzes rezultātā tika izdarīti dažādi secinājumi, kas ietekmēja valstu digitālās higiēnas prakses rezultātus.

Partnervalstīs valsts iestādes ir digitālās transformācijas virzītājspēks. Latvijas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija atbalsta e-pārvaldes pakalpojumu attīstību, kā arī savu darbu ar digitālās transformācijas vīziju. Tomēr mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) Latvijā jauno tehnoloģiju izmantošanā ir salīdzinoši vāji salīdzinājumā ar ES vidējo rādītāju. Līdzīgi arī Grieķijā iedzīvotāju vidējās digitālās prasmes ir zemas, un tikai nelielai daļai iedzīvotāju vecumā no 55 gadiem ir atbilstošas digitālās prasmes, bet digitālās pārveides procesu cenšas paātrināt valsts iestāde. Pārejā uz digitālo pārveidi ir svarīgi, lai Nīderlandes valdība 2018. gadā pieņemtu Digitālo likumu “Wet digitale overheid”, kas ļauj tai īstenot Digitālās valdības programmu kā daļu no plašākas Nīderlandes digitalizācijas stratēģijas. Polijā Ministru padomes digitalizācijas komiteja strādā pie tā, lai paaugstinātu valsts digitalizācijas līmeni. Līdzīgi arī Rumānijā pārejā uz digitalizāciju nozīmīga loma ir Pētniecības, inovāciju un digitalizācijas ministrijai un Valsts digitalizācijas iestādei. Tomēr ir redzams, ka digitalizācija valstī attīstās lēni un salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm pastāv liela plaisa. Turcijā atbilstoši tehnoloģiju attīstībai, sociālajām prasībām un reformu tendencēm publiskajā sektorā prezidenta dekrēta ietvaros tika izveidots Digitālās transformācijas birojs, kas veic pasākumus digitālās transformācijas virzienā.

Dažas partnervalstis ir izdevušas vairākas digitalizācijas vadlīnijas par valsts iestāžu digitalizāciju. Šajās vadlīnijās ir izklāstītas digitalizācijas ieviešanas procedūras uzņēmējdarbības procesos un korporatīvajās lietojumprogrammās. Latvijas “Digitālās transformācijas vadlīnijas 2021-2027. gadam” apraksta stratēģiskās darbības, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu digitālās vides izmantošanu un attīstību sabiedrībā un valsts pārvaldē valstī. Savukārt Grieķija ir noteikusi valsts digitālās pārveides mērķus ar “Grieķijas Nacionālās koalīcijas digitālajām prasmēm un darbavietām 2020-2025 digitālās pārveides stratēģiju un Nacionālo atveseļošanās un noturības plānu: Grieķija 2.0”. Nīderlandē dokumentā “Nīderlandes digitalizācijas stratēģija 2.0” ir noteikti digitalizācijas prioritārie soļi. Šajā kontekstā tika aplūkotas iedzīvotāju digitālās prasmes, darbaspēka digitālās prasmes, IKT speciālistu digitālās prasmes un digitālās pamatprasmes. Ar Rumānijas Nacionālās digitālās pārveides padomes starpniecību tā izstrādā risinājumus problēmām, kas saistītas ar zemo digitalizācijas līmeni un salīdzinoši lēno progresu. Turcija, savukārt, ar Valsts izglītības ministrijas starpniecību nodrošina digitālo prasmju apmācību, turklāt popularizē e-pārvaldes lietojumu valsts pakalpojumos.

Ir dažādi pasākumi un vadlīnijas digitālo prasmju trūkuma novēršanai partnervalstīs. Daži no tiem ir īsi apkopoti tālāk šajā punktā, taču šādi pasākumi nav pieejami visās valstīs, un būtu lietderīgi apzināt un izplatīt plašākus pasākumus. Digitālā nedēļa ir ikgadēja valsts mēroga izglītošanas un informēšanas kampaņa, kas veicina digitālās prasmes un digitālo transformāciju Latvijā un ko organizē Digitālās prasmju plaisas mazināšanas ministrija. Latvijas Digitālās nedēļas galvenie mērķi ir veicināt sabiedrības izpratni par to, cik vērtīgas ir labas digitālās prasmes visos sabiedrības slāņos, un piedāvāt reālu palīdzību tiem, kas vēlas apgūt jaunas prasmes šajā jomā. Lai nodrošinātu apstākļus aktīvai un veselīgai dzīvei, politikas veidotāji Grieķijā uzsāk noteiktus projektus, piemēram, “Grieķija 2.0: Valsts atveseļošanās un noturības plāns”, kas ietver iedzīvotāju digitālo prasmju apguvi un iesaistīšanu. Nīderlandes valdība ir devusi solījumu novērst digitālo prasmju trūkumu valstī. Viens no galvenajiem projektiem ir 2013. gadā atklātā “Digitālā programma”. Tā ir valsts mēroga iniciatīva, kuras mērķis ir stiprināt Nīderlandes digitālo infrastruktūru, vienlaikus uzlabojot iedzīvotāju un uzņēmumu digitālās prasmes.

Dažas vadlīnijas un pasākumi, kas īstenoti uzņēmumu digitālai pārveidošanai ir šādi: Rumānijas valdība īstenoja Rumānijas Nacionālo atveseļošanas un noturības plānu, lai novērstu digitālo prasmju trūkumu. Šajā plānā ir izklāstīts resursu sadalījums digitālo prasmju trūkuma novēršanai. Ar intervences pasākumiem tīklu izvēršanā, e-pakalpojumos publiskajā sektorā, izglītībā, digitālajās prasmēs un kiberdrošībā C komponents par digitālo pāreju nepārprotami izceļas kā galvenais digitālā mērķa veicinātājs Polijas atveseļošanas un noturības plānā (RRP), kurā ir sešas sastāvdaļas. Latvijas digitālās pārveides pamatnostādnēs ir uzsvērta jaunā pieeja uzņēmumu digitālajiem darījumiem: Arī komercdarbības sektoram tiks nodrošināta piekļuve valsts digitālajiem kanāliem, piemēram, oficiālajām elektroniskajām adresēm, digitālo pakalpojumu platformām, starptautiskajai identifikācijai utt. Ar tādām iniciatīvām kā “Grieķija 2.0” tiek mēģināts palīdzēt Grieķijas iedzīvotājiem sagatavoties nākamajam digitalizācijas laikmetam. Plāna “Grieķija 2.0” četru pīlāru jeb reformu un ieguldījumu kopumu otrais pīlārs ir digitālā pārveidošana. Ar divām galvenajām iniciatīvām “Digital First” un “Digital Netherlands”, kuru mērķis ir padarīt digitālās tehnoloģijas un pakalpojumus par galveno iedzīvotāju, uzņēmumu un valdības mijiedarbības līdzekli un atbalstīt Nīderlandes uzņēmumu digitālo pārveidi, Nīderlande ir bijusi līderis uzņēmumu digitālās pārveides jomā. Galvenie šķēršļi MVU digitālajai transformācijai Rumānijā ir strukturāli, piemēram, zema digitālo publisko pakalpojumu attīstība un nepietiekams pakalpojumu un rīku piedāvājums. MVU būtu jāiegulda investīcijas pakalpojumos un rīkos, lai optimizētu procesus un apmācītu darbiniekus un vadību, lai palielinātu pieprasījumu.

Grieķijas Nacionālās kiberdrošības iestādes pētījums par kiberdrošības darbaspēka prasmju trūkumu atklāj, ka, lai novērstu prasmju trūkumu valstī, ir ļoti svarīgi noteikt kiberdrošības profesiju profilus, spējas un kompetences. Pieaugot bažām par kiberdraudiem un nepieciešamībai no tiem aizsargāties, pieaug arī kiberdrošības darbaspēks Nīderlandē. Nīderlandes valdība ir veikusi vairākus pasākumus, lai uzlabotu valsts kiberdrošības spējas, jo tā saprot, cik tas ir svarīgi. Polijas “Kiberdrošības stratēģijas 2019-2024. gadam” mērķis ir palielināt valsts noturību pret kiberuzbrukumiem un uzlabot datu aizsardzību valsts, militārajā un privātajā sektorā. NASK ir būtiska loma stratēģijas īstenošanā no pētniecības un izglītības viedokļa. Rumānijā pieaug nepieciešamība pēc lielāka kiberdrošības darbaspēka, un algas ir augstāka līmeņa, taču trūkst datu par darba piedāvājumu un darbaspēka attīstību. Protokola par kiberdrošības profesionālo skolu atvēršanu Turcijā mērķis ir veidot kompetentu un kvalificētu darbaspēku, izstrādāt kiberdrošības izglītības programmas, paaugstināt prasmes un kompetences, bagātināt esošo kiberdrošības izglītības saturu, izplatīt programmas un palielināt nodarbinātību šajā jomā.

Kopumā visās partnervalstīs plaši izmantotās digitālās higiēnas lietojumprogrammas ir atjauninājumi, pasu uzlabojumi, programmatūras un aparatūras uzlabošana, pretvīrusu lietojumprogrammas un pretvīrusu programmas. Lai gan dažās valstīs tiek mēģināts ieviest dažādas vadlīnijas, nav vispārējas pilnīgas lietojumprogrammu vienotības. Dažas partnervalstis ir pieņēmušas digitālās higiēnas regulējošus likumus (piemēram, Latvijas “Personas datu apstrādes likums” un “Digitālās transformācijas pamatnostādnes 2021-2027”). Līdz šim parasti ir vērojama tieksme ievērot Eiropas Savienības Vispārīgo datu aizsardzības regulu (GDPR). Taču joprojām vairumā valstu nav vienotības par piemērošanu.